მთავარი     მოღვაწენი     გალერეა     ინდექსი     ძებნა                 
           

 

 

 

 

Teofile xucesmonazoni

XI saukunis  II naxevari _ XII s. aukunis dasawyisi

qarTveli saeklesio moRvawe, mTargmneli da poeti.

 

 

 

      Teofiles Sesaxeb arsebuli Zalze mwiri biografiuli cnobebi Semonaxulia Teofiles mierve Targmnil TxzulebaTa avtografuli nusxebis anderZ-minawerebSi (eseni umeteswilad aTonuri nusxebia - Ath. 20, 29, 36-37 da sxva). gansakuTrebiT faseuli da mravalricxovan cnobebs Teofiles biografiis Sesaxeb Seicavs xelnawerebi:  Ath 29, Ath 20 da  A 1105).

      rogorc xsenebuli anderZebidan irkveva, Teofile yofila mwiri, glaxaki da oboli. mis mSoblebs rqmeviaT mariami da ioane. Tavad Teofile yofila Segirda giorgi mTawmidelisa, romelsac Tavis avtograful nusxaTa andreZ-minawerebSi moZRvrad da gamzrdelad moixseniebs. Tavis moamageTa Soris Teofile gansakuTrebuli madlierebiTa da mowiwebiT ixseniebs giorgi mTawmidelis mSoblebs, mariamsa da iakobs (Ath. 20-s anderZi). am cnobaTa safuZvelze samecniero literaturaSi gamoiTqva varaudi (el. metreveli), rom SesaZloa adre daoblebul Teofiles erTxans giorgi mTawimdelis mSoblebi patronobdnen, xolo Semdeg aRsazrdelad Tavis vaJs giorgis Caabares. Cvenamde ar mouRwevia cnobas, Tu rodis daemowafa Teofile giorgi mTawmidels. el. metrevelis varaudiT, es unda momxdariyo konstantinepolSi xangrZlivi eqsoriobidan giorgis xaxulSi dabrunebis Semdeg, e. i. 1034 wels. el. metreveli agreTve ar gamoricxavs, rom Teofile ivironSic imyofeboda giorgis aTonze moRvaweobis wlebSi (1040-1056), xolo Semdeg giorgis gahyolia antioqiaSi/Sav mTaze da ierusalimSic (am ukanaskneli varaudis gamoTqmis safuZvels el. metrevels aZlevs Ath 29-is anderZi, sadac Teofile Tavis moZRvrebad moixseniebs antioqel da ierusalimel moRvaweebs).

mTargmnelobiTi moRvaweoba Teofiles, misive anderZis Tanaxmad, dauwyia mefe giorgi II-is brZanebiT: ` ...mefobasa aRmosavleTs georgi kesarosisa, bagratis Zisasa, romlisa brZanebiTa da moRuawebiTa viwye Targmnad wignTa saRmrToTa elenurisagan qarTulad” (Ath 20-is anderZi), ese igi ara uares 1073 wlisa (giorgi II taxtze adis 1072 wels).

      samecniero literaturaSi gamoTqmulia varaudi (el. metreveli), rom SesaZloa Teofile 1060 wels bagrat IV-is mowveviT saqarTveloSi Camosul giorgi aTonels Camohyva samSoloSi da iq, bagrat IV-is karze dauaxlovda mis Zes, giorgi II-s.

      Teofiles anderZebidan cnobilia, rom igi aqtiur mTargmnelobiT moRvaweobas eweoda konstantinepolSi, RvTismSoblis saxelobis triandaflivis monasterSi, bagrat IV-is asulis, giorgi II-is dis, bizantiis dedoflis, mariam marTa-yofilis (1073-1081) davalebiTa da mfarvelobiT: `...viwye Targmnad wignTa saRmrToTa elenurisagan qarTulad ... xolo saberZneTs dedoflobasa marTa, misve georgis disasa da mefobasa nikifore botaniotisa da aleqsi komnianosisa, mas Jamsa, odes bagratis asuli mariam dedofali aRmosavleTiT konstantinopovles Semovida.~ xelnaw. Ath. 20).

mariam dedofali im dros bizantiis politikuri da kulturul-literaturuli cxovrebis aqtiuri monawile iyo. igi samefo karTan dakavSirebul mweralTa da filosofosTa Soris, dedoflobis periodSic da Semdgomac, didi gavleniT sargeblobda Tavisi ganswavlulobis da gonierebis gamo. man Semoikriba berZen da qarTvel filosofosTa, mecnierTa da mwigonobarTa wre  (aTonis qarTulma xelnawerebma da aRapebma araerTi cnoba Semogvinaxes im mzrunvelobisa da mecenatobis Sesaxeb, rasac iCenda mariami rogorc berZeni, ise qarTveli filosofosebis da mwignobrebis mimarT). swored misi dakveTiT Seasrula saxarebaTa cnobili ganmartebani Teofilaqte bulgarelma. cnobilia, rom Teofilec mariam dedoflis garSemo Semokrebul literaturul wres ekuTvnoda. am periodSi Teofiles yovelmxrivi daxmareba unda hqonoda rogorc dedofal mariamis, ise bizantiis imperatorebisa da giorgi II-is mxridan, rac Teofiles TargmanTa anderZebSia asaxuli.

Teofiles anderZis Tanaxmad, mas konstantinepolSi yofnis dros unda mieRo protosÂngelozis pativic.

ar aris cnobili, Tu sad moRvaweobda Teofile mas Semdeg, rac triandaflivis monasterSi nikifore botaniati damkvidrda, xolo mariamma miatova samefo rezidencia da manganas maxloblad samefo palatebSi gadavida (1081 w.).

el. metrevelis varaudiT, SesaZloa Teofilem miatova konstantinepoli da erTxans aTonis iverTa monasterSic moRvaweobda, Tumca, aTonze ar gardacvlila, winaaRmdeg SemTxvevaSi misTvisac ganwesdeboda aRapi, rogorc monastris saZmos wevrisaTvis.

damkvidrebuli tradiciis Tanaxmad, romelic samecniero literaturaSic aris gaziarebuli. arsebobs erTi cnoba (kerZod, minawerebi xelnawer A 131-is da `qarTlis cxovrebis~ mariam dedofliseuli nusxis aSiaze), romlis safuZvelzec samecniero literaturaSi gamoTqmulia mosazreba (k. kekeliZe da sxv.), rom Teofile 1114 wels arsen iyalToelTan da ioane WimWimelTan erTad saqarTveloSi dabrunda. Tumca, arsebobs sxvagvari varaudic (el. metreveli), romlis Tanaxmad, Tu Teofile marTlac Camosula saqarTveloSi XII s-is damdegs, es unda momxdariyo 1105 wels, ruis-urbnisis krebaze dasawrebad.

Teofiles Sromebi: Teofile nayofieri mTargmneli iyo (mis saxelTan dakavSirebuli ZiriTadi literaturuli produqcia, umeteswilad avtografebis saxiT, daculia qarTuli xelnawerebis aTonur koleqciaSi). mas ekuTvnis mravalricxovani Targmanebi berZnulidan (hagiografiis, homiletikis, dogmatika-polemikis, asketikisa da egzegetikis dargebSi), aseve ramdenime orginaluri sagalobeli.

Teofiles Sromebi Semdeg dargebad SeiZleba davyoT:

hagiografia:

Ø      svimeon loRoTetis metafrasuli krebulis seqtembris Tvis sakiTxavebi (Ath. 20) (aqvs minaweri, saidanac irkveva, rom iTargmna es wigni konstantinepolSi, trianflius monasterSi,  Teofiles mier). rogorc Cans, Teofiles utargmnia es Txzulebebi 1081 wels.

Ø      noembris (AAth. 36-37) da dekembris (Ath. 2; 217, 5) Tvis  zogierTi metafrasul sakiTxavi svimeon metafrasis krebulidan;

Ø      Teofiles unda gadaemetafrasebina ilarion qarTvelis cxovreba (kekeliZe);

Ø      samecnieor literaturaSi Teofile xucesmonazoni miCneulia ilarion qarTvelis metafrasuli `cxovrebis” avtoradac (k. kekeliZe, e. gabiZaSvli da sxv). (Tumca, zogierTi mkvlevari ar iziarebs am mosazrebas da miiCnevs, rom aRniSnuli `cxovrebis~ avtori Seileba yofiliyo ierusalimis maxlobld mdebare romelime monasterSi garejis udabnodan mosuli erT-erTi moRvawe (m. dolaqiZe)

 

homiletika

 

epifane kÂprelis `sakiTxavi mucladRebisaTÂs annaÁsa, raJams exara SobaÁ wmidisa RmrTismSobelisaÁ;~

anastasi sinelis `SemoslvisaTÂs marxvaTasa da meequsisaTÂs fsalmunisa~

kirile aleqsandrielis `sakiTxavi, Tqumuli yovladwmidisa RmrTismSobelisaTÂs da wmidaTa mamaTaTÂs efesoÁs krebisa, romelni Sekrbes damÃobisaTÂs uSjuloÁsa nestorisa~;

ioane oqropiris ramdenime sakiTxavi sauflo dResaswaulebze:

`bzobisaTÂs`;

`iudaÁs mier gancemisaTÂs da vnebisaTÂs uflisa~;

`juarcmisaTÂs~;

`vnebisaTÂs uflisa Cuenisa da viTarmed dResa, romelsa ganivlina adam samoTxiT, masve dResa Sevida avazaki samoTxed;

`gancemisaTÂs uflisa iudaÁsgan da mocemisaTÂs wmidaTa saidumloTa~.

 

dogmatika da polemika

Teodorite kvirelis `aRsarebaÁ marTlisa da ubiwoÁsa qristeaneTa sarwmunoebisaÁ~ (am Txzulebis berZnuli dedani cnobili araa)

epifane kviprelis `pasuxi epistolisaÁ, romeli miuweres mRudelTave misTa akakios da pavle TavTavoanebisaTÂs oTxmeocTa maT wvalebaTaÁsa~

 

asketika

`wigni cxorebisaTÂs da moqalaqobaTa wmidaTa da netarTa mamaTa CuenTa~ (andrw`n agivwn bivblo~ - es Txzuleba adre naTargmni hqonda efTvime aTonels, Teofiles Targmani Seicavs meore, ufro vrcel redaqcias)

ioane oqropiris `asketikoni~ (Sedgeba 19 Tavisagan).

egzegetika

`TargmanebaÁ dabadebisaÁ ioane oqropirisa.~

arsebobs mosazreba, rom Teofilaqte bulgarelis `ioanes Tavis ganmartebis~ qarTuli Targmanic Teofile xucesmonazons unda Seesrulebina, mariam dedoflis brZanebiT (e. meteveli), Tumca, yvela ar iziarebs am mosazrebas.

poezia

Teofile xucesmonazons ekuTvnis agreTve ramdenime originaluri leqsi (gamoaqveyna iv. lolaSvlma).

 

 

wyaroebi da samecniero literatura:

 

1.  ახობაძე . "იოანე ოქროპირის ცხოვრების" თეოფილე მონოზონისეული  თარგმანი მრავალთავი. 17.  თბილისი.  1992.

2.  გოგუაძე ნარგიზა, პირველობა თეოფილე ხუცესმონაზონს ეკუთვნის . . მრავალთავი თბილისი.  XVIII.  1999.  გვ. 176-179.

3.  გოგუაძე ., სექტემბრის თვის მეტაფრასების ათონური ნუსხა, მრავალთავი, XIII, თბილისი, 1986

4.  გოგუაძე ., ძველი მეტაფრასული კრებულები (სექტემბრის თვე), ტექსტი, კომენტარები, საძიებლები, თბილისი, 1986

5.  გოგუაძე ., მეტაფრასული კრებულების ურთიერთმიომართებისათვის, მრავალთავი, XI, 1985, გვ. 3-11

6.  დვალი მანანა აპოთეგმების ორი ქართული თარგმანი (ეფთვიმე ათონელის და  თეოფილე ხუცესმონაზონისა).  ხელნაწ. ინსტიტ. VII სამეცნ. სესიის მოხსენ. თეზისები.  1965. 

7.  კეკელიძე ., ნაწყვეტი ქართული აგიოგრაფიის ისტორიიდან, თბილ. უნივერსიტეტის მოამბე, I, გვ. 52-57.

8.  კეკელიძე ., ბიზანტიური მეტაფრასტიკა და ქართული აგიოგრაფია, თბილისის უნივერსიტეტის შრომები, XXX/I, გვ. 23-24;

9.  კეკელიძე, ., ქართული ნათარგმნი ჰაგიოგრაფია, ეტიუდები, . V, თბილისი, 1957, გვ. 140-158.

10. ლოლაშვლი, ივ., `XI საუკუნის უცნობი პოეტური თხზულებანი~, ჟურნალი `მნათობი~, 5, 1982 .

11. ლოლაშვილი ივ., ათონურ ქართულ ხელნაწერთა სიახლენი, თბილისი, 1982.

12. მახარარაშვილი ., თეოფილეს ბიოგრაფიის ერთი უცნობი ფურცელი. ლიტ. ძიებანი.  3. თბილისი. 1999.

13. მახარაშვილი ., თეოფილე ხუცესმონაზონი, დის. ფილოლოგ. მეცნ. დოქტ. ხარისხის მოსაპოვებლად. თბილისი, 2002 

14. მახარაშვილი სოსო სადღესასწაულო ჰომილიათა თეოფილისეული თარგმანები.   ლტი-ლი ძიებანი.  XXI.  თბილისი.  2000.  გვ. 75-86. 

15. მახარაშვილი ., თეოფილე ხუცესმონაზვნის ცხოვრება-მოღვაწეობა. თეზისები თბილისი.  1993.

16. მახარაშვილი ., სვიმონ ლოღოთეტის ლიტერატურული მემკვიდრეობის ერთი საკითხის დაზუსტებისათვის. კრებული თბილისი.  1997

17. მეტრეველი ელ., თეოფილე ხუცესმონაზონის ცხოვრებისა და მოღვაწეობის აღდგენის ცდა, ნარკვევები ათონის კულტურულ-საგანმანათლებლო კერის ისტორიიდან, თბილსი 1996, გვ. 226-238;

18. მეტრეველი ელ., ხელნაწერ AAth 29 – როგორც თეოფილე ხუცესმონაზონის ბიოგრაფიის წყარო, ნარკვევები ათონის კულტურულ-საგანმანათლებლო კერის ისტორიიდან, თბილისი 1996, გვ. 239-250

19. რაფავა, ., თეოფილე ხუცესმონაზონის ერთი თარგამნის შესახებ, მაცნე, ენისა და ლიტერატურის სერია, 1986, 4, გვ. 39-41.

20. ქართულ ხელნაწერთა აღწერილობა, ათონური კოლექცია, ნაკვეთი I, შეადგინეს და მოამზადეს: . ახობაძემ, . გვარამიამ, . გოგუაძემ, . დვალმა, . დიოლაქიძემ, . კვაჭაძემ, . კიკნაძემ, . ნინუამ, . ქურციკიძემ, . შათირიშვილმა, . შანიძემ, . ჩხიკვაძემ. თბილისი, 1986 (№№2; 20; 36-37);

21. R. Janin, A. A. La geographie eclesiastique de l’empire Bizantin, Part I, t. III, 1969

 

 

 

moamzada Tina ceraZem